Pokaiņi – pasaules centrs

 

Jau Brēmenes Ādams ap 1080.g. raksta, ka Kurzemē visas mājas esot pilnas ar Dieva prāta zīlētājiem un burvjiem: no visām pasaules malām (pat no Spānijas un Grieķijas) ejot turpu burties, lai saņemtu Dieva padomu. To pašu par Latgali atkārto arī jezuīti.

Svešā vārdā buršanu dēvē par maģiju. Šī vārda izcelsme ir no senās Persijas un pārgāja uz grieķiem un romiešiem. Ticība maģijai ie tikpat veca, cik cilvēce pati. Pēdējā laikā to sākusi pētīt arī zinātne, vismaz uzkrājot un pārbaudot notikumus. Zinātne saka, ka maģiskās fizikas kodols esot magnētisms, bet maģiskās psiholoģijas – asa doma un griba.

Buršanu jeb maģiju mēdz šķirot baltajā (ko saucam par zintēšanu) un melnajā ( ko dēvējam par lādēšanu, pieburšanu, zavēšanu). Zinte – radies valodnieku aprindās – no senākas formas zinte, nozīmē māka, zināsānas, gudrība. Bet runa ir par konkrētām zināšanām zintniecībā.

Katra devītā no divi miljoniem Dainu ir pierakstīta simbolu valodā – tas ir ļoti sens un ārkārtīgi bagāts izziņu krājums. Bez tam mūsu pasakas, teikas, buramie vārdi, sakāmvārdi un nostāsti.

Senās ziņas stāsta par izcilu senču gudrību, par to, ko zinātne atklājusi pavisam nesen () un vēl par to, kas vēl jāatklāj.

 

Visi ļaudis to vien teica,

Kad es liela zintiniece:

Uz akmens malku cirtu,

Strautā kūru uguntiņu.

       F 121,87

 

Dainas rakstītas simbolu valodā un stāsta par zemes auglības paaugstināšanu.

Zintniecībai ir liela nozīme tautu izdzīvošanā cauri verdzības, dzimtbūšanas, apspiestības un gara tumsības gadsimtiem.

Bez šīm zināšanām nevar un nedrīkst iztikt neviens latvietis- tās vajadzīgas zemkopie, lai zinātu, kad stādīt, kad novākt, kā realizēt. Katram ir vajadzīga šī te pasaules biolauka enerģētiski informatīvās plūsmas izpratne.

Senču gudrība – tie ir Dieva padomi, kurus varam gūt no Dabas, ieklausoties putnos, kokos, vērojot dažādas zīmes, un šie padomi der visai mūsu dzīvei, visam mūsu darbam. Lai mēs kļūtu spēcīgāki un gudrāki , mums jāsaprot, ka senās zināšanas spēj mūs darīt tādus – stiprus un viedus.

Kādreiz par valdniekiem ( cilts vadonim, vecākajam) vajadzēja būt gan gaišreģim, gan dziedniekam, gan mācēt aizstāvēt savu zemi un savu tautu, mācēt nodrošināt to ar barību un visu, kas nepieciešams izdzīvošanai. Pētot vēsturi, nekļūdīgi var teikt, ka mūsu tautu ir glābusi senā zintēšanas māka:

piem. vēsturiskais Kaupo lēmums starp austrumu un rietumu ļaunumu

piem. K. Ulmaņa lēmums nepretoties agresoram, lai saglabātu tautu.

Liela daļa savas zintnieciskās spējas lieto instinktīvi – ja šīs spējas apzināmies un izkopjam, tad katrs no mums var kļūt spējīgāks, veselīgāks, drošāks, uzņēmīgāks, veiksmīgāks un var dzīvot labāk, nekā dzīvo šodien.

Jebkura zintniecības procesa gala mērķis ir rīcība veselības un auglības veicināšanai. Bet, lai to varētu vekt, nepieciešama izziņa, citkārt arī jāveic pārveidojumi apkārtējā vidē. Tas varētu būt pamatojums apvidus daļējai pārveidei Pokaiņos !

Zintēšanas veidu ir ļoti daudz, tomēr nosacīti varam runāt par trim lielām zintēšanas veidu grupām:

a) zintēšana izziņas iegūšanai,

b) zintēšana veselības un auglības veicināšanai,

c) palīgdarbi veselībai un auglībai labdabīgu apstākļu radīšanai. Jebkurai tālākai rīcībai pamatā ir izziņa- Dieva Padoms. Mūsu senči Padomu uzskatīja par pašu augstāko vērtību.( zemgaļi neieņem Rīgu )

Bez Padoma nevarēja iztikt ne mednieks, ne zvejnieks, ne sējējs, ne pļāvējs, neviens, kam vajadzēja izdzīvot no sava darba.

Mūsu senču saites ar Dabu un ar Dievu veidojušās miljoniem gadu ilgā attīstībā – tās apzinātas vāji.

Zintēšana izziņas iegūšanai:

izziņa par stāvokli tādos objektos, kuri nav uztverami ar redzi, dzirdi, tausti, ožu un garšu;šādu izziņas ieguvi (redzi caur sienām) dēvē par gaišredzību;

izziņa par gaidāmiem notikumiem nākotnē - pareģošana;

domu pārraide un uztveršana - telepātija

mājvietas vai citu labvēlīgu vietu, laika un apstākļu izvēle.

 

Gaišredzība

 

Pastāv dažādos līmeņos.- vienkāršam cilvēkam sadzīves līmenī, dziedniekam – darbam ar pacientiem, ierindas zintnieka augstākā līmenī, bet izcilam zintniekam( priesterim) – visaugstākajā līmenī tautas likteņu virzīšanai un korekcijai. Kādreiz valdnieki bija gudrākie un spējīgākie cilvēki ar Dieva dotām spējām un uzdevumu- atbildība par tautu.

Vēlāk brutālā vara un nauda ņēma virsroku, zintniekus turēja vienīgi padomam, bet vēl vēlāk arī to nevajadzēja, un tauta grima postā.

Pastāv trīs veida gaišreģi:

 

1. Gaišreģi- tiešām redz ainas,

2. gaišdzirdīgie- dzird iekšējo balsi,

3. gaišjūtošie- ne redz,ne dzird, bet savādi jūt ( diagnozes vibrāciju līmenī).

 

Brīžam cilvēkam intuīcija saka ko priekšā. Jāieklausās sevī caur sapņiem, vīzijām, īpatnējām zīmēm un signāliem Augstākais spēks sūta atbildi uz Tavu satraukto jautājumu. Tā jau vairāk saistās ar pareģošanu: nākotnes noteikšana, iztulkojot jau esošas pazīmes, pretstatā zīlēšanai( kā mantikas veidam, kur par nākamajām lietām grib dabūt atbildi ar paša metodēm), tad pareģošana būtu: laika pareģošana, vērojot putnu lidojumu un apmešanos; saules rietu u. t. t..

Zīlēšana – parašas, lietojot mākslīgus paņēmienus ( līgavaiņa zīlēšana Ziemassvētku vakarā u. t. t.)

Par pareģošanu jābūt uzmanīgiem: ja pareģo cilvēks ar spēcīgu energolīmeni, tas vienkārši notiek. Ko darīt, ja pareģo ko sliktu – zibenīgi jāsit - “ Nē, tā nebūs ! “ un vēlams trīs reizes ! Liktenis nav negrozāms !

 

Kā mūsu senči zīlēja nākotni

 

Mūsu izcilais senatnes pētnieks A. Rupainis savā galvenajā darbā “Arheolingvistika“ vērtē mūsu Dainu vecumu ap 60-65 g. t. .Līdz ar to vismaz tikpat veca ir mūsu kultūra un mūsu tauta.

Dainas, tostarp pašas vissenākās, stāsta par mūsu senču spēju noteikt nākotni. Tas darīts gan vērojot zvaigznes, gan dažādos veidos aktivizējot savu uztveri, atrodoties svētvietās. Tam izmantoti pat tehniski līdzekļi.

Akmens laikmetā šim nolūkam krāva speciāli apstrādātu akmeņu salikumus. Sēdēdami šādos gaišreģu krēslos, zintnieki spēja ielūkoties nākotnē. Bija nepieciešama speciāli veidota vieta – zikurāts , kur to veikt. Sādi iespējamie gaišreģu krēsli atrasti vairākās vietās Latvijā: Pokaiņos Dobeles raj., Mazsalacā Valmieras raj. Šādas vietas bijušas izpostītās svētvietās Valmieras, Talsu, Jēkabpils un Ludzas rajonos.

Bez Brēmenes Ādama hronikas 1076.g. arī Livonijas Ludviķa Hronika un Atskaņu Hronika vēsta par kuršu pareģošanas mākslas dažādību piem. zemgaļi prasa par cīņas iznākumu, tāpat kurši pie Dzintares pilskalna u. t. t.

Par vācu pakļautības laiku , viduslaikiem jau pietiekami daudz pierakstu. Arī mācītāju veiktie pētījumi daudz ko liecina par senās latviešu zintniecības mākslas aktualitātēm. Piem. G. Mancelis no Mežmuižas, A.Bīlenšteina pētījumi ( viņa vāktie lamu vārdi sadega 1905. g. ugunskurā pie Dobeles vācu mācītājmuižas) .

16. gs nāk ar raganu prāvām – tad profesionālie zīlnieki aprakstīti pavisam maz.

Par 19. gs. plašāk uzzinām no tautas ticējumiem. Labākā diena nākotnes noteikšanai- Ziemas Saulgrieži: piem. sējas laika noteikšana, kāda būs ziema , kā tai gatavoties?

Līdz šim mēs nepietiekamu vērību pievērsām tautas dziesmām un to tulkojumiem- I. Ziedonis sakārtoja savas tautas dziesmas, skolās projektu darbos vērojām savas atlasītās tautas dziesmas. Bet arī tautas dziesmas vēstī mums stipri dažādas lietas:

1. viegli izprotamas, sadzīviskas apdziedāšanās dziesmas;

2. pamācības, lietišķas, latviska dzīvesziņa, Lielie dabas likumi: - eksistences nodrošinājums, - pašdziedināšanās, - informācija ( senči dēvēja par Dieva Padomu ), - kopienas jeb kopā dzīvošana, - savstarpējā palīdzība;

3. simbolu valodā rakstītās tautas dziesmas – tās ir svarīgi vēstījumi, gan ieteikumi zintnieku darbībai, gan vēstījumi par Visuma lielajām sakarībām – Dieva dziesmas.

Piem. “Bēdu manu lielu bēdu “ – caurvijas princips, ram tai rīdi ra- la - lā

Piem. “Strauja, strauja upe tecēj “ – siltie akmeņi – ap akmeni izpaužas aktivizēti smalko enerģiju starojumi ( uguns ir aktivizētās smalkās enerģijas – par to tālāk – plūsmas simbols ), par to var pārliecināties fotogrāfijās vai uz vietas Pokaiņos, arī citās enerģētiskās vietās !

Tātad konkrēta Daina vēsta par zintnieka darbību enerģētiskās plūsmas aktivizēšanai. Vēlos rudeņos un agros pavasaros pie šādiem akmeņiem  mīl nākt dzīvnieki. Šādas vietas speciāli iekārtotas cilvēkiem – svētvietas.

Vai ir vai nav svētvieta – to nosaka šīs vietas enerģētiskais raksturojums.

Visiem enerģijas veidiem- gan skaņai, elektrībai, siltumam, gaismai, rentgena u. c. starojumiem ir viļņveida daba.Jebkuras dzīvas būtnes dzīvības procesi izpaužas enerģiju apmaiņā un pārstrādē. Katram dzīvības veidam raksturīgi savi enerģijas pārstrādes veidi. Mēs dzīvojam enerģijas plūsmās, gadiem esam pie tām pieraduši un nevaram bez tām pastāvēt.   Bioenerģētiskās plūsmas mēdz būt dažādas, atkarībā no viļņu garuma un starojuma jaudas ir atšķirīgas savā iedarbībā uz cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem un zemes iežiem. Šādās vietās viegli atgūt veselību, uzlabot aizsardzības spējas, tajās var paredzēt nākotni un to vadīt, var viegli izzināt citas dzīvei nepieciešamās ziņas, t. i., gaiši redzēt, tad tā ir svētvieta.

Piem. Karaļa ( Ķeveles ) avoti Dobeles raj. Vītiņu pag. – to izjūt un neviens zīmogs to apstiprināt nevar. Vajag izjust un viss.

Tas , ko mēs darām svētvietās – tikai aktivizē un pastiprina svētvietas enerģētiku, piem. Karaļa avotos cilvēki it kā uzlādējas labiem darbiem, ja vēl aktīvi piedalās gidu piedāvātajos rituālos – cilvēki aktivizējas , iegūst apskaidrību dzīves mudžekļos.

Pokaiņu mežs ir kas īpašs- te nevar ieskriet, mežā kolosāli parādās – kas ir kas, to jūt nekļūdīgi. 3-5 stundas ir ilgs laiks, lai novērtētu savu attieksmi pret lietām. Pokaiņu svētvietas apmeklēšana cilvēkiem dod:

1.   apgarotību;

2.   spēju tālāk ieskatīties nākotnē;

3.   vieglāk risināt samilzušas problēmas;

4.   Pokaiņi vienkārši kļūst nepieciešami Tev- tādēļ nemitīgi strādājam, lai apmeklētāji atgrieztos, gatavojam ko īpašu priekš viņiem;

5.    Apmeklējot dziednieciskos akmeņus, cilvēki vienkārši uzlabo veselību. Neesam veikušas nekādas aptaujas , tam pašreiz nav laika , bet nākotnē noteikti pētīsim šo fenomenu ( mācāmies no krievu dziednieka S. Konovalova );

6.   Pokaiņos nepiekūst, pa pauguriem ir viegli iet;

Pokaiņos iepazīstamies ar ārstniecības augiem, ļoti daudz sēņu šķirnēm, senas baltu svētvietas veidojumu, ar tās izkārtojumu, zīmēm uz akmeņiem u. c. lietām.

Vienu lietu gribētu ieskicēt: Bez tiešās iedarbības uz cilvēka organismu ar šīm bioenerģētiskām plūsmām vai drīzāk, izmantojot tās nesošo spēku, var arī iedarboties uz cilvēka psihi – jā, to sauc par parapsiholoģiju. Tās ir cilvēku spējas saņemt Dieva Padomu- kā gatavoties nākotnes notikumiem, sazināties ar domām no attāluma, dziedināt cilvēkus ar labām domām, izzināt , kas atrodas tālumā ( gaišredzība), un vēl daudzas citas iespējas. Jā, tas ir uztraukums, piekrītu, bet ne tik liels, lai par to tik ļoti uztrauktos- pēdējos 50 gadus tas tika piekopts ik dienas, bet vai tādēļ mēs nedzīvojam? Kā – tas ir cits jautājums. Mūsu senči tās zināja un izmantoja, bet mēs tikai tagad atpazīstam un cenšamies izmantot.

Vēl, skeptiķi bieži prasa:

1. arheoloģisko izrakumu pierādījumus- tādu nebūs, jo svētvietās tādu lietu nebūs;

2. Dainas netiek vērtētas kā nopietns izziņas avots, kaut UNESCO atzīmēta vērtība;

3. Par Dainu vecumu – pēc A. Rupaiņa “ Arheolingvistikas “ dainu vecums noteikts 60- 65 g. t. Par Dainu lielo vecumu liecina:

          1.  tās būtiskās ziņas, kuras atrodamas vēstījumos un zintnieku Dainās;

          2.     īpaši pētot un salīdzinot sniegtās ziņas ar citiem avotiem.

4.   Cik veci ir Pokaiņi jeb cik ilgā laikā varēja izbūvēt ( par to nav ilgi jāpārliecina) šāda mēroga svētvietu: A. Rupainis “ Arheolingvistikā “ raksta, ka mūsu senči ledus laikmetā devās uz dienvidiem, uz Indiju, kur ledus nebija. Par mūsu senču dzīvi Indijas rietumos liecina latviešu valodas līdzība ar indiešu svēto valodu – sanskristu, līdzīgi vietvārdi, dievības, mīti u. c. garamantas. ( ) Senatne jāpēta tikai ar senatnes metodēm – te nederēs arheoloģija. Tikai dabā izpētītas senču svētvietas un apgūta praktiskā zintniecība un pierādīts Zelta un Sudraba simbolu izcilā nozīme – tikai tad atnāca pirmās sekmes. Otra lieta ir simbolu telpiskās struktūras apjēgšana. Trešais- gandarījums, ka praktiskā zintniecība sāka dot tiešu atdevi, pierādījās darbībā tās pareizība un noderība, arī mūsdienu cilvēkam. Pārsteidz mūsu senču ārkārtīgi augstās zināšanas par Visumu, tā attīstību un iekārtojumu, jābrīnās,kur tas viss izgaisis. Tad nāk prātā teika par Pokaiņu Naudas kalna skroderiem, kurus nospieda kalnā veltais akmens. Cilvēces vecumu patlaban lēš ap 3-5 miljoniem gadu. Zinot, ka tiem pēdējo 600 tūkstošu gadu laikā bijuši četri ledus laikmeti ar tiem sekojošiem starpledus laikmetiem, viena cikla garums varētu būt ap 150 gadu tūkstošiem. Tātad, mēs dzīvojam starpledus laikmetā, kurš nav ne mūžīgs, ne pēdējais ! Tātad varētu pieņemt, ka cilvēce jau izgājusi cauri 20-40 ledus laikmetu cikliem. Tātad arī cilvēku rosīšanās Pokaiņos norit jau kādu trīsdesmito reizi ! Zinātnieki ir noteikuši Visuma vecumu – apmēram 15 miljardi gadu. Uz Zemes ir bijusi 21 civilizācija – mums 21. gadsimta cilvēcei, nav sajūtas, ka esam vienas planētas iedzīvotāji. Profesors Jevgēņijs Rogovs ( ).

5.  Par šo tēmu pēdējā laikā runā bieži: akadēmiķis Nikolajs Fomenko, Gļebs Nosovskis arī akadēmiķis, jau 25 gadus ar matemātiskām metodēm pētījis vēstures līdz šim neapstrīdēto vēstures sistēmu. Viņi vēlas pārrakstīt vēsturi. Arī agrāk tas ir noticis: piem. Staļina laika partijas vēsture. Parasti cilvēki jau nerakstīja hroniku, tā tika rakstīta centros, klosteros. Pēc tam to savāca kopā, apstrādāja. Un pielaboja, ja vajadzīgs. Šo centru jau nebija daudz.

Principā visas zinātnes – matemātika, fizika – jau sen ir aizgājušas uz priekšu no savas kādreizējās bāzes. Bet vēsturnieki kaut kādā veidā cenšas paglābt esošo vēstures ainu ... ( Klubs, 2001. g. augusts. Arī seno maiju piramīdu izpētē arheologs Gordo Ekholms zem tempļa grīdas atradis vertikālu padziļinājumu, kuru pētot, atklāti 38 grīdu klājumi, kas attiecināmi uz vēl agrākiem laikmetiem. Ja pieņem, ka katrs grīdas klājuma slānis kalpojis gadus 30, tad tas jau ir sen. Bet vēl zem šī pirmā grīdas slāņa atrodas pamati, kas pieder tik senam laika posmam, kad maiju civilizācija vēl neeksistēja. Tagad arheologi lauza galvas, kas pirms trim gadu tūkstošiem uzcēlis Komalkalko ( pilsētiņa 410 km no Mehiko) piramīdu. Līdzīgi jau pirms 4600 gadiem Andu pakājē eksistēja augsti attīstīta civilizācija, kas cēla akmens ēkas. Amerikāņu pētnieki atklājuši- tā dēvētā Karala pilsēta izveidota apmēram 2600 gadus pirms Kristus – tajā laikā ēģiptieši tikai cēla pirmās piramīdas. To, cik veca ir Karala, arheologi noteica pēc maisiem, ar kuriem savulaik transportēti akmeņi ēku celtniecībai. Tie bija iemūrēti sienā. Karala ir bijis šūpulis vēlākām Andu kultūrām. Ēku celtniecībā piedalījušies ļoti daudz cilvēku – tā žurnālā “ Science” raksta Čikāgas muzeja zinātnieks Džonatans Hass ( ).

Latvju dainas un teikas apliecina, ka mūsu senči lieliski atcerējušies notikumus pirms ledus laikmeta. Fakti liek domāt, ka Pokaiņu ziedu laiki sakrīt ar periodu, kas sākas ap 6000 g.p.m.ē., beidzas ap 2700 g. p.m.ē. Šai laikā senči pratuši regulēt klimatu.

 

POKAIŅI

 

Pokaiņi ir plašas baltu senču svētvietu sistēmas daļa. Pokaiņu sistēma ir skatāma kopumā no divpadsmit pašiem galvenajiem redzes punktiem:

1.                   Pokaiņi kā izcila Zemeslodes vieta;

2.                   Pokaiņi kā Senbaltu civilizācijas svētcentrs;

3.                   Teikas u. c. garamantas par Pokaiņiem;

4.                   Pokaiņi kā izcils ģeoloģisks veidojums;

5.                   Pokaiņi kā enerģētisks centrs;

6.                   Retu augu augšanas vieta;

7.                   Mākslīgie veidojumi;

8.                   Akmeņu salikumi;

9.                   Apstrādātie akmeņi;

10.               Savrupatradumi;

11.               Dziedniecības un zintniecības centrs;

12.               Pokaiņu nozīme mūsdienās.

Pokaiņi ir neparasta zemeslodes vieta, kuru kosmosa foto iezīmē kā milzīgas apļveida sistēmas ( d= 340 km, t.i. 1/10 daļa no Mēness diametra) centru. Pokaiņu pauguraine pati par sevi ir neparasts ģeoloģisks veidojums apkārtējā līdzenumā. Tā ir vieta, kas atspīd debesīs. Ap trejdeviņu svētvietu pauguru vaiņagu apkārt ir neredzama enerģētiska barjera. Te var redzēt neparastas izbruģētas svētielejas, kas nav vēl līdz galam attīrītas. Te ir īpatni sakrālas nozīmes akmeņu salikumi, speciāli veidoti akmeņi baltu rituāliem. Te ir dziedniecības akmeņi, uz kuriem veiksmīgi atjauno veselību. Te ir neparasta daba ar atbalsīm no debesīm un tāliem skaņu kanāliem. Te aug retas ārstniecības zāles, varam pastāstīt par to nozīmi un lietošanu.

Latvijā ir miljoniem akmeņu, tomēr tikai nelielai daļai no tiem piemīt īpašas spējas ietekmēt cilvēku veselību: tiem, kas novietoti īpašās vietās- uz Zemes bioenerģētiskās plūsmas jeb āderu krustpunktiem.

Mūsdienu cilvēkam akmens ir tikai būvmateriāls. Senatnē akmeni uzskatīja par dzīvības “veidu” , caur kuru gūt Dieva padomu un atgūt veselību. Tas ir īpaši jāsaprot, sevišķi mūsdienu cilvēkam. Īpaša vērtība bija akmeņiem, kas likti bioenerģētisko plūsmu tīkla krustpunktos. Tos arī uzskatīja par svētakmeņiem.

Visi Pokaiņu krāvumi un salikumi atrodas āderu krustpunktos! Nevienam krāvumam nav bijis citāda novietojuma ! Katrs no tiem krauts rūpīgi izvēlētā vietā, un to var pārbaudīt: ar moderniem instrumentiem, ar svārsta palīdzību!

Bez tam akmeņi vēl veselajās nepostītajās kaudzēs nebūt nav sasviesti kā pagadās, bet gan krauti ļoti rūpīgi: glīti, katrs akmens enerģētiski sasaistīts kopā ar citiem akmeņiem savā novietojumā kaudzē. Katra kaudze ir unikāls veidojums! Bez tam kaudzes apakšā ir baltas smilts pamats!

Akmeņi likti arī terasēs, veidojot lielas kāpnes. Akmeņi izmantoti zikurāta iekārtošanai!

Ir arī īpaši akmens salikumi:

1.                   zintnieku laiva –

2.                   “ U “ veida salikums –

3.                   zintnieku ceļš

Akmeņu salikumi Pokaiņos likti stingri bioenerģētiskoplūsmu rezonanses joslās –  t.s. āderēm. Katra noteikta akmeņu kopa likta ar savu noteiktu uzdevumu. Uz akmeņiem parādās īpaši zīmējumi, sevišķi pēc lietus. Kāpēc likts viens vai otrs akmens tieši tur – tam ir stingrs pamatojums, neviens nav likts tāpat vien. To izprotot, var iegūt ļoti vērtīgas ziņas, kuras var noderēt arī citiem. Piem. saprotot, ko nozīmē Zikurāts – kalnam līdzīga būve, kas sastāvēja no trim vai četriem stāviem un katrs nākamais bija mazāks par iepriekšējo un augšā bija templis.

Līdz pašai augšai drīkstēja kāpt tikai priesteri- tur viņi uzzināja, ko Dievi likuši darīt; pēc zvaigznēm, vai zīlējot, pareģojot pēc pazīmēm. Tas bija Divupē ap 2000 g. p. m. ē.

Pēc vienas versijas, zikurātus pirmie sāka būvēt senie šumeri, kuri Divupē ienākuši no Urartu kalniem. Zikurāti bijuši seno šumeru, akadiešu, babiloniešu un asīriešu kulta celtnes ar trim terasēm.

Pētot tuvāk šo kalnu, atklājām,visu latviešu gadskārtu svinību vietu, senu uguns vietu un izteiktu Saules ceļu visos latviešu gadskārtu svētkos. Pētījums ir tiko sācies, 2001. gada rudenī, sezonu nostrādājot Pokaiņos, sagaidot lapkriti un sākot cītīgāk pētīt, guvām lielāku izpratni par Pokaiņiem, par izcilu baltu svētvietu. Pabijām Pokaiņos gan Mārtiņos , gan latviešu Ziemassvēkos: brīnišķīgi, atbrauciet , pastāstīsim! ( ! )

Visā pasaulē jau sensenos laikos pastāvēja akmens kults: Lieldienu salas

Slavenais amerikāņu fotogrāfs un antropologs Mārtins Grejs apceļojis 87 valstis un savām acīm skatījis ap 1200 svētvietu 2001. gada rudenī viesojās arī Latvijā:  Pokaiņos, Aglonā, Vietalvā. Pokaiņi Grejam likās pati enerģētiskākā.

“ Manuprāt, tāpat kā cilvēka ķermenim, arī Zemei ir savi dzīvības enerģiju uzlādēti akupunktūras punkti. Cilvēki to zinājuši jau sensenos laikos un, lai šo enerģiju koncentrētu, uz šīm vietām galvenokārt novietojuši akmeņus. Eksistē teorija, ka šīs spēka vietas Zemi klāj vienmērīgi un to izvietojumā pastāv kaut kādas ģeometriskas likumsakarības. Taču joprojām trūkst faktu, lai to apgalvotu. Tāpēc mans uzdevums ir ieinteresēt zinātniekus.” M. Grejs “ Mistērija” 2001.10

“Akmens” – senajā svētajā valodā sanskritā tulkojams kā – savienojums ar debesīm.

 

Par svārsta izmantošanu !

 

Ar rokām bioenerģētisko starojumu noteikt var iemanīties ļoti ātri – kārtīgs roku treniņš, regulārs un viss notiek. Ir jāatšķir negatīvais un pozitīvais starojums. Visa pamatā ir Dabas starojums ar savu polaritāti: informācijas uztveršana jau ir sarežģītāks process, nepieciešams ilgs dabisks cilvēka attīstības process, lai fizisko un smalkos ķermeņus sagatavotu citādām enerģētiskām uztverēm un pārslodzēm. Zinot procesus, kas notiek Dabā, ir iespējams daudz kas, ja tikai cilvēks tam ir sagatavots fiziski un nobriedis garīgi. Galvenais, lai ir svētība jeb no Augšas dota šīs dzīves misija nodarboties ar Dabas parādību izzināšanu. Bez tam ir nepieciešamas dzīves un darbošanās iemaņas, kas cilvēku pārliecina un rada drosmi ko vairāk izzināt. Bet lai parādītu citiem, vienkāršāk šo svārstu demonstrēt: uz bioenerģētisku plūsmu vietām – āderēm gredzens (vai cits Tev tuvs priekšmets) sāk pats no sevis šūpoties. Iespējami 6 svārsta kustības veidi:

1.                   svārsts kustās virzienā no Jūsu ķermeņa un atpakaļ;

2.                   svārsts iet gar Jūsu ķermeni;

3.                   svārsts rotē pulksteņa rādītāja virzienā, veidojot konusu;

4.                   tas pats pret pulksteņa rādītāju;

5.                   svārsts vērpjas pa pulkstens rādītāju;

6.                   tas pats pret pulksteņa rādītāju.

Visbiežāk kustība uz sevi nozīmē – tas man der.

Kustība gar sevi – neder. Ja kustas pa konusu- spēcīga reakcija. Ja ap asi – enerģijas stabs. Bet visas šīs zināšanas prasa treniņu. Mēs izmantojam svārstus, lai demonstrētu, lai redzētu arī citi.

Pokaiņu vēsture ir gara. Tā ir aizsākusies pirms miljoniem gadu. Pokaiņu enerģētiskais starojums, kas nosaka šīs vietas nozīmi, pastāv jau simtiem miljoniem gadu un tas bijis jau iepriekšējos starpledus laikmetos.

Akmeņi ielejās – tos varētu izveidot tikai sausā laikā ! Vieta, kur  atrodas Pokaiņi ir milzīgas apļveida struktūras centrs. Bez Pokaiņiem netālu ir:

1.                   Zebrus ezers un tā Elku kalns, Svētezers;

2.                   Dobeles Zilais kalns (diemžēl norakts );

3.                   Gaurata ezers;

4.                   Dobes kalni ( Meža un Incēnu);

5.                   Tērvete (vienā līnijā Nīgrande, Mežotne, Skaistkalne).

Tie ir mērogi. Tie iezīmē Senbaltu kultūras centru, senas civilizācijas centru:

1.                   ievērojami citu zemju zinātnieku apliecinājumi, kas latvju garamantas pauž tik augstu morāli un ētiku kā nevieni citi seno rakstu pieminekļi. Dainu vecums ir ap 60-65 g. t. , tātad tik sena ir arī latvju kultūra, civilizācija, valoda, tauta;

2.                   senindiešu un sengrieķu un citu tautu mīti;

3.                   Latvju garamantās (Dainas, teikas, pasakas) ir senas un būtiskas ziņas par Visuma rašanos, uzbūvi un sakarībām, kā nevienai citai tautai senos rakstos;

4.                   Ļoti ietekmīgas un lielas svētvietas, kuru ierīkošana prasīja dižu prātu to iekārtošanai: pārvietotie milzīgie zemes daudzumi, lieli akmeņi parvietoti un nolikti tieši svētlīniju krustpunktos;

5.                   Šīs lielās svētvietas izvietotas precīzi, objekti izvietoti plānoti, noteiktos attālumos.

Pokaiņu nozīme:

1.                   Pokaiņi ir izcila vieta uz Zemeslodes, kura kosmosa fotogrāfijās parādās kā milzīga apļa( diametrs 340 km) centrs. To konstatējuši gan bijušās PSRS, gan NASA ( ASV) kosmiskie centri;

2.                   Pokaiņi ir savdabīgs ģeoloģisks objekts, vēl nepētīts pietiekami;

3.                   Pokaiņu apkārtnē neparastā daudzumā aug reti augi;

4.                   Pokaiņos ir spēcīgs bioenerģētiskais strāvojums, kas izpaužas dažādi;

5.                   Par Pokaiņiem jāsagatavo ziņojums starptautiskajām organizācijām un jāprasa, lai visai Pokaiņu sistēmai, kas stiepjas no Tērvetes līdz Svētaiņu ezeram Saldus rajonā, piešķirtu Vispasaules nozīmes kultūras pieminekļa statusu;

6.                   Jāizstrādā Pokaiņu centra tūrisma attīstības koncepciju, jo Dobeles rajonam ir lieliskas tūrisma attīstības iespējas;

7.                   2002. gada pavasarī noorganizēt konferenci par Pokaiņu nozīmi un attīstības koncepciju.

8.                   Aprakstot latvisko dzīvesziņu, mēs operējam ar 19. gs. otrās puses tradīciju apcerējumiem. Tiem ir neapšaubāma kultūrvēsturiska nozīme, bet mēs aizmirstam Kr. Barona vāktos materiālus.

9.                   Skolās latviskā ornamentika, godi un tradīcijas tiek apgūtas bez iekšējās jēgas un nozīmes. Pārrakstot, neuztveram kopsakarības.

10.               Ir vērojams pacēlums, vēlme pamatīgi apgūt Latvijas vēsturi( bet īsti par Latvijas vēsturi runājam tikai 9. klasē, ko gidam stāstīt līdz tam, piem. “ Airītes “.

11.               Mums ir daudz slimu cilvēku: medicīna ir saplosīta, dārga un neizprotama, sociāli nelabvēlīgas ģimenes, arī ģimenes vispār- cīņa par izdzīvošanu jau sasniegusi kalngalus. Ģimene kā tāda zaudējusi savu vērtību, nav latvisku tradīciju- līdz ar to nav spēka pretoties svešām ietekmēm.

12.               Mūsu tālo senču garamantās ir labestības filozofija, kur ir augsta morāle, ētika, cieņa pret dabu un saviem tuvākiem. Ļaunuma filozofija parādās 3-4 gs. kristiešu teorētiķu darbos, kad ieviesa otru dievību – Sātanu ( neizbēgamais liktenis karma). ( tdz)

Kāpēc mūsdienās notiek pastiprināta interese par svētvietām?

Tādēļ, ka sevi arvien vairāk piesaka Jaunais Laikmets. Latvijai šai jomā ir milzīga nozīme teritoriālā izvietojuma ziņā- būt Zemes sirdsvietai, kas uzliek pienākumu izplatīt humānisma idejas gan pašu mājās, gan tālu pasaulē. Ir tik svarīgi, lai latviešu tauta atklātu un celtu saulītē ikvienu svētvietu, kur Dievs apskaidro ļaužu prātus un pilda dvēseles ar dievišķo gaismu( apskaidrību).

“ Es apsveicu Savu darbinieku aktivitātes šajā svētvietā, jo te tik tiešām ir viens no pasaules lielākajiem sakrālajiem centriem. Reiz, tālā senatnē šeit tika iestrādāta informācija par tiem pagātnes notikumiem, kas uz Zemes risinājās pirms daudziem jo daudziem gadu tūkstošiem.

Šie notikumi ir pagātne tikai Jums, mani mīļie, kas pašlaik atrodaties uz Zemes, jo šeit, ārpuslaika zonā, visi notikumi risinās vienlaikus. Tieši tādēļ šī “ pagātnes” informācija ir aktuāla arī šodien... Tiesa, šī svētvieta vēl nav saslēgta vienotā sistēmā, un ne visu izdosies atjaunot, taču šo vietu var salīdzināt ar bibliotēku, kurā , ja arī Jūs nevarat atrast visas grāmatas, kas tur kādreiz tikušas novietotas, Jūs tomēr varat izlasīt ļoti daudzas, kas spēj Jums sniegt bezgala interesantu informāciju... Ja Es sāku runāt par Pokaiņiem, tad ar to tikai gribēju teikt, ka šeit Jums vispirms jārada īpašs Mīlestības lauks, līdzīgi tam, kāds ir Anastasija viņas meža pļaviņā. Arī šeit Jums ar meditācijas palīdzību vajag izveidot Mīlestības lauku, un tad vēl atlikušie Tumsas spēku pārstāvji nespēs izjaukt šīs senās akmens “bibliotēkas” informatīvo lauku.

Gribu novēlēt visiem, kas piedalāties Pokaiņu un citu svētvietu sakopšanā, lai Jūs vienmēr spētu saglabāt sevī apziņu, ka darāt patiešām svētīgu darbu, kas vajadzīgs ne tikai Jums, bet arī nākotnes civilizācijai. Es vienmēr esmu kopā ar Jums un sūtu savu bezgalīgo Mīlestību izvienam pat tad, ja Jūs to noraidāt, jo Es zinu, ka drīz pienāks tas brīdis, kad mēs spēsim apskaut ikvienu ceļā sastapto cilvēku, redzot viņā savu vistuvāko. “ no Es (Kristus Apziņas pārstāvis, Visuma Valdnieks, ko Bībelē sauc par Tēvu) vēstījuma 1999. g. 23. jūlijā.

Priecē, ka nacionālajā tūrisma attīstības programmā sākam pievērsties arī dziednieciskajam tūrismam – tātad jāgatavojas!

 

Dobeles tūrisma asociācija 2002

UZ AUGŠU