SĀKUMS
JAUNUMI
ZILAISKALNS
POKAIŅI
CITAS VIETAS
GADSKĀRTAS
GALERIJA
RAKSTI
ZILĀKALNA VĒSTURE
KONTAKTI
J.NEIBERGS, J.BIRŠS
RĪGAS DOMES ĒKAS KONSTRUKCIJU AKTĪVU DEFORMATĪVO PROCESU PĀRTRAUKŠANA UN STABILIZĀCIJA AR BIOENERĢĒTISKU METODI
Ēku konstrukciju deformācijas un ar tām saistītie negatīvie procesi, kuru izraisīšanas pamatā ir atsevišķu grunts slāņu kustība, ir novērota jau no senatnes, par to ir atsauksmes dažādos senos traktātos un arhitektūras aprakstos [1], kas visi brīdina no iespējamiem ēkas pamatu konstrukciju sēšanās gadījumiem. Vienmēr, kad zem ēkas pamatiem veidojās neviendabīgs pēc nestspējas, grunts materiālu salikums (neviendabīgs grunts dabiskais blīvums, nevienmērīgs mākslīgs blīvējums, mainīgi grunts reoloģiskie parametri utt.) , vai arī uz grunti iedarbojās cikliski, zīmi mainoši spriegumi, notiek grunts slāņu lokāla sablīvēšanās, slīdēšana vienam slānim pret otru, izcilāšanās un pat grunts materiāla pārrāvumi. Par to var rast plašu informāciju būvniecības rokasgrāmatās [2], mācību literatūrā [3] un dažāda līmeņa tehnisko avāriju aprakstos.
Deformatīvo procesu rezultātā ēku konstrukciju detaļas un elementi nonākot relatīvas kustības režīmā var atdalīties viens no otra – parādās plaisas, kas ekstrēmos gadījumos izraisa pat ēkas sagraušanu. Jebkurā gadījumā plaisas ir izteikti un nekļūdīgi signāli par ēkas konstrukcijas ekspluatācijas apstākļiem, kas nav projektā paredzēti. Šādi gadījumi tiek būvniecībā īpaši apsekoti, analizēti un vajadzības gadījumos tiek veikti atsevišķu konstrukciju vai to elementu pastiprinājumi, kas visi ir virzīti uz deformāciju apstādināšanu, šāda negatīvā procesa cēloņa likvidāciju un procesa seku likvidāciju (konstruktīvi pastiprinājumi, plaisu injekcijas, blīvēšana, drīvēšana, hidroizolācijas utt).
Neskatoties uz to, ka tiek parasti lietotas kardinālas metodes, lai sakārtotu situāciju uz grunts pamatnes un ēkas konstrukcijas kontaktvietu, deformatīvie procesi samērā bieži atkārtojas un no jauna izraisa plaisu aktivizāciju (parasti vai daudzreiz tieši iepriekšējās deformācijas vietā). Konstruktori un būvnieki zina stāstīt par ēkām ar mūžīgi aktīvām plaisu zonām, ar praktiski nevaldāmiem spriegumiem, kas ilgstošā darbībā (2-5 gadi), atjauno plaisas un sagrauj dzelzsbetona un tērauda kolonnas, dabiskā akmens mūrus, pie tam plaisu (spriegumu) izplatības virziens ir neraksturīgs tradicionāli novērojamām ainām , 1.att.
1. attēls Plaisa dzelzsbetona kolonā.
Pasaulē šādu gadījumu analīze netiek pietiekoši akcentēta, tāpēc tie paliek kā tehniski grūti izskaidrojami gadījumi, eksperti bieži uzskata, ka nav tikuši ņemti vērā kādi apslēpti, nezināmi faktori, kas turpina konstrukcijas sagraušanas procesu. Lielāku uzmanību izraisa gadījumi, kad šādas ēku konstrukciju deformācijas ir koncentrētas zināmā, šaurā pilsētas vai lauku zonā, kur vēsturiski gadu no gada ir novērojamas jau no senatnes dažādas ēku vai ēku grupu sistemātiskas katastrofas, deformācijas, ugunsgrēki, nobrukumi, plaisas, lieli pamatu sēšanās gadījumi utt. Autori pievērš uzmanību, ka vienlaicīgi ar ēku konstrukciju deformatīvajiem procesiem parasti šajā lokālajā zonā vienlaicīgi novērojama virkne citādu pastiprinātu negatīvu procesu (sabiedrisku procesu, sadzīves procesu un cilvēku labsajūtas procesu izmaiņa utt.).
Piesaistot šādu zonu (telpa, reģions) apsekojumam cilvēkus ar izteiktām iedzimtām spējām uztvert vides enerģētiku (bioenerģētikas mediji), vienmēr tiek fiksētas un uzrādītas enerģijas plūsmas, kas izdalās no grunts materiāliem, nonākot ēkas konstrukcijā un kā likums, šīs vietas ar pārsteidzošu precizitāti sakrīt ar plaisu vietām un to izplatības virzieniem ēkas konstrukcijās. Šīs enerģētiskās substances plūsmas ir vērojamas mēdiju skatījumā kā virzieni (taisnes), kā aktīvas zonas (laukumi) un kā punktveida izvietojumi (avoti).
Izplūstošās enerģētiskās substances (smalkā matērija) rašanās vieta neizraisa šaubas šādu mediju vidu – tas ir zemes dzīļu radīts starojums vai elementārdaļiņu plūsma, kas ir dzīvai dabai nedraudzīgs, bet padodas regulēšanai ar bioenerģētiskām metodēm, tai var izmainīt virzienu, to var mēģināt izkliedēt pēc zināmiem vides parametriem, par kuriem mediju izpratnē veidojas īpaša attieksme, jo šeit medijs ar savu bioloģiski radīto enerģijas lauku pieslēdzas vides telpiskajam laukam un izdara zināmu enerģijas substances harmonizāciju : (1) Tiek noslēgta enerģijas izplūde no grunts (notiek grunts slāņu sablīvēšanās); (2) Tiek novirzīta enerģijas plūsma (izmainīts virziens); (3) Tiek izlīdzinātas enerģētiski koncentrētas zonas; (4) Tiek mainītas polaritātes. Šajā grūti aprakstāmajā ar vārdiem procesā tiek atgriezta Zemes sākotnējā enerģētiskā matrica, kas ir bijusi raksturīga dotajai vietai un reģionam, kas laiku gaitā ir, pateicoties visdažādākajiem zemes garozas lūzumiem, arī cilvēka veidotiem dziļurbumiem, deformēta un izmainīta. Autoriem liekās, ka tiek veikts enerģijas substances sakārtošana, kas jūtami uzlabo cilvēka dzīves vidi, normalizē vienlaicīgi psiholoģiskos procesus, normalizē enerģētiku materiālās struktūrās tādejādi uzlabojot arī materiālu īpašības [4], vēl vairāk, iespējams, ka šāda iedarbība ir veicama arī globālos mērogos.
Atgriežoties pie Rīgas Domes nama: Esošais Rīgas Rātsnams (Rīga, Rātslaukumā 1) ir kā imitācijas jaunceltne celta savā sākotnējā atrašanās vietā (sākotnējā ēka izdega Otrā pasaules kara laikā, to nojauca 1954.gadā un tās vietā 1964.gadā uzcēla Rīgas Politehniskā institūta laboratoriju korpusu, ko savukārt nojauca 2000. gadā). Kā redzams, tad grunts apstākļi apbūves vietā ir vairākkārt izmainīti, irdināti, aizbērti un dažādos periodos mainīgi slogoti. Ēkas tiek nemitīgi pārbūvētas, tās daudzkārt ir degušas un tām vienmēr ir bijušas būvnieciska rakstura tehniskas problēmas. Dokumentāli ir pierādīts, ka Rātsnama ēkas atrašanās vieta ir riska vieta Daugavas applūšanas gadījumos, uz to norāda izkopējumi pielikumos no RVC (Rīgas vēsturiskais centrs) perspektīvajiem materiāliem [5].
Zondējot ar radara, tipa ierīci - SIR-3000 gruntsslāņus zem Rīgas Domes ēkas, tika konstatēts, ka grunts ūdeņu līmenis šajā RVC zonā ir 2,5-3,0 m dziļumā (skatīt 2.att.) un tas ir ārkārtīgi jutīgs uz ūdens līmeņa izmaiņām upē, jūrā un lietus gāzmām. Jebkurā gadījumā grunts apstākļi jaunbūvei ir apgrūtinoši būvniecības darbiem un to izpēte, ieskaitot iepriekšējo ēku pirmsnojaukšanas tehniskie apsekojumi jāuzskata par nepilnīgi veiktiem un zināmā mērā paviršiem, vai arī netika ņemti vērā būtiski enerģētiski grunts starojuma faktori, jo jaunbūves pamatu konstrukcijas bija nobeigtas jau 2001. gadā, bet deformāciju izpausmes (atsevišķu plaisu veidā) tika konstatētas jau pirms svinīgās atklāšanas 2003. gada rudenī (stiklojuma plaisājumi novembra mēnesī) , kas norāda uz ļoti aktīviem ģeofizikāliem procesiem šajā Vecrīgas zonā. Būvdarbu veicēji atzina, ka darbs bijis sarežģīts un ir prasījis ekspertu piesaisti tieši attiecībā par grunts vides apstākļiem.
Tiek veikti būvniecības darbi pie jaunbūves , tas izraisīja zināmas svārstības grunts masīvā un mitruma un dažādu grunts un zemes dzīļu enerģētisko plūsmu migrācijas trajektoriju izmaiņā, kas jau tā ir sarežģīta Rīgas (Vecrīgas) apstākļos.
Ēkas ekspluatācijas pirmajos gados jau parādījās dažādas intensitātes deformatīvie procesi, kas tika izskaidroti ar grunts un ēkas sēšanās procesiem, kam bija jābūt ar dziestošu tendenci. Reālie novērojumi uzrādīja citu ainu, un Rīgas Domes ēkas (Rātsnams) atsevišķām konstrukcijām bija joprojām vērojamas spriedzes un to izraisītās plaisas (āra terases flīžu klājums otrā stāva līmenī, ārsienu konstrukcijas zemēkas ielas līmeni, ieejas portāla plātne pirmā stāva līmenī, ūdens ieplūdes lifta šhtā utt.) radīja vizuāli redzamus dekoratīvo darbu postījumus.
Lai normalizētu situāciju tika mēģināti dažādi standartveida tehniskie risinājumi (mehāniski pastiprinājumi, deformācijas šuves), kas kopumā pozitīvu rezultātu nedeva, bet deformācijas turpinājās, tāpēc tika pieņemts lēmums iesaistīt mazāk pazīstamas, netradicionālas tehnoloģijas un metodes, jo reālu izskaidrojumu ēkas progresējošām deformācijām spēja dot tikai enerģētiskas dabas jautājumu nostādnes. Enerģētisku starojumu plūsmas, kuru avots ir grunts dzīles zem Rātsnama, spēj ilglaicīgā laika posmā veidot pietiekoši spēcīgus spriegumus tām ēkas konstruktīvajām daļām, kas nosedz plūsmas izeju grunts virskārtā (par šādiem gadījumiem ir daudzas atsauksmes tehniskajā literatūrā un tā ir pazīstama un zināma problēma [6]).
Ja enerģētiskās substances plūsmas neitralizē, sakārto, vai novada pa citām, mazāk iedarbīgām trajektorijām, deformāciju izraisīšanai būtu loģiski jāizbeidzas, vai vismaz jāsamazinās.
Tika sameklēts grunts dzīļu enerģētisko lauku sakārtošanas (līdzsvarošanas) medijs – cilvēks ar spēcīgi izteiktu bioenerģētiskām spējām, kas spēj konstatēt dažādu starojumu plūsmas un izmainīt to parametrus ar sava bioenerģētiskā lauka palīdzību, spēj ar biolokācijas metodēm diagnosticēt citu enerģētisko plūsmu izplūdes vietas, robežas, avotus un raksturot šo plūsmu parametrus. Šādam eksperimentāla tipa darbam tika pieaicināts Jānis Neibergs (Totis), kas ir savās aprindās plaši pazīstams zintnieks un Zemes enerģiju pētnieks.
Lai varētu kontrolēt eksperimentālā darba efektivitāti, tika vienlaicīgi ar objekta ģeofizikālo procesu enerģētikas normalizāciju veikta arī progresējošo deformatīvo procesu apsekošana, plaisu parametru uzmērīšana, fotofiksēšana un pilns monitoringa process, no sākuma uz pusgadu, bet pēc tam uz vienu gadu ilgu periodu.
Darbus veica neatkarīgais eksperts, kura uzdevums bija veikt Rīgas Rātsnama raksturīgu deformatīvo plaisu (kopumā ar uzmērījumiem 6 plaisu monitorings un 4 plaisu vizuāls salīdzinājums – āra plaisas un plaisas vietās, kur grūti ir veikt piekļūšanas darbus) apsekojumu - monitoringu.
Bez tam, lai monitorings būtu minimāli subjektīvs, grunts deformatīvo procesu izpētei tika piesaistīta moderna aparatūra - plaisu zonu skanēšanu ar aparātu SIR-3000 (ASV izgatavota un ar GPS saistīta mērierīce, kas darbojās uz radara un ehalota darbības principiem), kas atļauj iespiesties dotajā gadījumā līdz pat 15 m zem ēkas grunts un veikt elektronisku grunts struktūras fotouzņemšanu ar visām vizuāli redzamām grunts materiāla īpašību izmaiņām.
Ēkas Rīgas Domes ēkas (Rīga, Rātslaukumā 1) sākotnējā apsekošana uzrādīja esošas deformāciju vietas un visvairāk iespējamās deformāciju zonas, katra no tām uz apsekošanas sākuma momentu uzrādīja tendenci vairāk vai mazāk aktīvi progresēt (izmainīt plaisu garumu, plaisu platumu, bija redzamas konstruktīvu elementu zināmas nobīdes, kas mainījās un uzrādīja aktivitāti).
Saskaņā ar veikto uzmērījumu rezultātiem, nevienā no daudzstāvu Rīgas Domes ēkas (Rīga, Rātslaukumā 1) netika novērotas esošo deformatīvo seku (plaisu, nobīžu, izliekumu utt.) aktivizācija un parametru palielināšanās (tika mērīti plaisu platumi (mm), to skaits un garums, mm ), kā arī netika fiksēta neviena jaunizveidojusies deformatīva izpausme (plaisa vai mikroplaisa izpētes tiešā tuvumā). Plaisu monitorings neuzrādīja deformāciju atjaunošanos pēc protokoliem 9 mēnešu laikā, bet pēc vizuāliem novērojumiem 12 mēnešu ilgā periodā, kura laikā netika fiksētas plaisu aktivitātes.
Ģeofizikālo procesu enerģētikas substances plūsmu normalizācijas ar bioenerģētiskām metodēm laikā bija novērojamas vājas intensitātes zināmas svārstības grunts struktūrā, ko lieliski demonstrē pielikumi par skanēšanas rezultātiem skanēšanas ceļos.
Autori secinaā, ka iedarbojoties uz zemēkas grunts dziļajiem slāņiem ar bioenerģētiskām metodēm (biolokācija utt.) ir iespējams izmainīt reālo no Zemes garozas virsējā slāņa izplūstošās substances enerģētisko līmeni, veikt to sabalansēšanu (harmonizāciju), pakāpeniski, blīvējot grunts slāņus, likvidēt iespaidīgas starojuma izplūdes vietas utt.
Tika konstatētas cikliskas grunts pašuzirdināšanās pazīmes (pēc dziestošas sinusoidas svārstību likumsakarības, kas nomainās ar spēcīgu blīvēšanos un atkārtotu uzirdinošo procesu, gala rezultātā zem ēkas veidojās blīva grunts struktūra, ko nespēj uzirdināt dažādi zemgrunts starojumi (skatīt 3.att.).
Autori uzskata, ka aparāta SIR-3000 pielietojums (vai tā analogs) ir obligāts noteikums šādu eksperimentu izvērtēšanai.
Raksta autori uzskata, ka iecerētā hipotēze par enerģētisko starojumu sakārtojumu zem ēkas (Rīga, Rātslaukumā 1) ir izpildīta un ir panākts unikāls eksperimentāli pozitīvs rezultāts (tas ir pionierrisinājums vismaz Latvijā), kas apliecina bioenerģētisko metožu lietderīgu izmantošanu gadījumos, kad ir sarežģīti grunts enerģētiskie faktori un nav skaidrības deformāciju izpētē, vai arī to izdarīt nav iespējams (zemūdens konstrukcijas, kalnu iežu masīvi, sarežģītas būves utt.).
Ēkai Rīga, Rātslaukumā 1 ir rekomendējams veikt kosmētiska tipa remontdarbus, lai likvidētu plaisu izveidotos bojājumus apdares darbos un dekoru materiālos.
3.Att. Grunts masīva zem Rīgas Domes ēkas skanēšanas vizuālais uzņēmums : (1) grunts stāvoklis pirms bioenerģētiskās iedarbības; (2) tās pašas zonas uzņēmums pēc 30 dienām – redzama izteikta grunts slāņu uzirdināšanas tendence; (3) tās pašas zonas uzņēmums pēc 60 dienām – vērojama blīvēšanās un irdenās zonas sašķelšana; (4) tās pašas zonas uzņēmums pēc 90 dienām – redzama izteikta atkārtota grunts slāņu uzirdināšanas tendence, bet daudz blīvākos apstākļos; (5) tās pašas zonas uzņēmums pēc 120 dienām – redzama izteikta grunts dziļo slāņu blīvēšanās tendence, samazinot līdz minimumam starojuma substances izspiešanās iespējas;
UZ AUGŠU