www.svetvietas.lv komentārs

 

Latvijas svētvietu apzinātāji un pētnieki priecājas par ikvienu atklājumu vai ziņu, kas saistīts ar Zilokalnu vai citiem mūsu interešu lokā esošajiem sakrālas vai enerģētiskas nozīmes objektiem.

Mēs priecājamies par pētnieka Anda Kauliņa atklājumu, ka Zilākalnā izvietotie akmeņi, iespējams, ir sena astronomijas karte, kura varētu būt veidota ap 3800 gadu pirms mūsu ēras un ceram, ka pētījumi šajā virzienā tiks turpināti. Esam arī gatavi sniegt A. Kauliņam visu iespējamo viņu interesējošo informāciju.

Vienlaikus atgādinām tiem, kas pēc savas saprašanas cenšās traktēt pētnieku paustās domas, ka www.svetvietas.lv pieņem ikvienu viedokli – arī tos, kas ir pretrunā ar mūsu pārliecību. Savukārt runājot par Zilākalna mīklas „atminētājiem” – varbūt vajadzētu nedaudz iedziļināties vēsturē un saprast, ka dažādu kultu vietas gadu tūkstošiem ilgi bijušas arī astronomisko novērojumu utt. vietas.

 

Ko un kā darīt Zemes Spēka vietās – Svētvietās?

 

(Andris Ansis Špats diskusijai ar E-misterijas rakstu par Svētvietām)

 

Cilvēka rīcību nosaka apzināts mērķis – ko vēlamies sasniegt. Tātad, galvenie posmi attīstības ceļā ir: saprāts atbilstoši savam līmenim + dzīves laikā gūtās zināšanas veido šodienas apziņu, jaunā ideja, kas parasti nāk no Radošās attīstības enerģijām (Garu pasaules un cilvēces saprātu mijiedarbība), rīcības secīgā programma, ko nosaka mūsu resursi, mērķa sasniegšana un izmantošana tālākai idejai.

Dažos rakstos un e-mistērijā ir lasīts viedoklis, ka tīrīšanas un labiekārtošanas darbi Zilā kalna virsotnē, tur iezīmētie 5 centri un izveidotie apļi no smiltīm esot kādi slikti un nevajadzīgi darbi. Atskan pat padomijas „tautas balsij” raksturīgie saukļi: „Kur skatās attiecīgās iestādes?”

Jau pasen, pirms iezīmēto apļu izveides Zilā kalnā, es strādājot pie idejas par Latvijas Zemes Spēka vietu (ZSV) tīkla apzināšanas konstatēju, ka šeit ir tāda pati Spēka vietu struktūra kā ap zemes piramīdu Daugavas krastā – iesaukts „Mūku kalniņš” Salaspils apkaimē vai ap piramīdu Līgatnes Dabas takā, virs kuras uzcelts skatu tornis. Mūku kalniņā ZSV struktūra ir sarežģītāka - raksturojas ar centrālo vertikālo enerģiju staru (Baltā enerģija – analoga baltai gaismai), ap kuru ir 7 enerģiju gredzeni katrs cilvēka čarkām atbilstošās „krāsās”. Kopējais centrāla enerģiju apļu diametrs ir virs 70 m un tas ir salīdzināms ar citur Pasaulē ievērotiem akmeņu likumu apļiem, labirintiem. No centrālā apļa uz 4 debespusēm atrodas mazāki enerģiju apļi, bet to konstrukcija ir līdzīga. Pie Saulkalnes esošā 5 ZSV sistēmā ir iezīmēts 8-stūru krusts, ko tautā sauc par „auseklīti”. Tādejādi „auseklīša” centrā atrodas lielākā Zemes Spēka vieta ar enerģiju gredzeniem, bet tā staru galos atrodas mazāka diametra 4 Zemes Spēka vietas.

Zīmīgi, ka tieši šāda enerģētisko spēku shēma ir arī tradicionālā Amerikas indiāņu segā, kur arī tiek izmantotas visas7 krāsas, bet auseklīša centrā ir balts enerģiju aplis. Man ir pamats domāt, ka ne tikai mūspusē sen dzīvojošie zintnieki apzinājās Zemes Spēka vietas, jo visās tautās tieši sievietes konsekventi saglabāja seno, slepeno zīmju valodu, ko redzam arī t.s. „Lielvārdes jostā”. Zināms, ka astoņstūra krusts – „auseklītis” ir izmantots arī Saules apzīmējumam tāpat kā aplis jau senajās civilizācijās – Atlantīdā un Lemūrijā ( pirms 50 000 gadiem!). Tāpēc nosakot kādas ZSV senumu pie Merķeļa Baznīcas Lēdurgā ieguvu fantastisku skaitli – šī vieta izmantota jau pirms 25 000 gadiem, t.i. pirms aprakstītā Ledus laikmeta, pirms pēdējās Zemes ass maiņas. Mēģinājums saprātā saistīt šo ZSV ar Merķeļa Baznīcu, kas šķita loģiski beidzās ar enerģētisku sodu – trieciena veidā, jo biju aizmirsis, ka nedrīkst kļūdainas teorijas attīstīt aktivētā ZSV.

Mans Uzdevums nav pašreiz šeit izklāstīt visas manis iegūtās un apgūtās zināšanas, jo tās es vairākkārtīgi pārbaudu un publicēju laikrakstā „Zintnieks”, bet piedaloties e-diskusijā par un ap Zilo kalnu apstiprinu, ka arī Jāņa Neiberga veiktie mērījumi (pilnīgi patstāvīgi lai netiktu ietekmēts) uzrādīja tieši tos pašus enerģiju centrus, kur dažas jau bija pasen iezīmēti ar ugunskuru vietām.

 Savus mērījumus un attiecīgo teoriju piedāvāju Zilā kalna saimniekam – Kocēnu pagasta Padomei. Tā izvēlējās vietējā rīkstnieka – Jāņa Neiberga idejas, bet tas nenozīmē, ka nav notikusi mūsu tālākā sadarbībā, bet lēmumu pieņemšanā un diskusijās pirms tā man nav bijusi iespēja piedalīties.

Ar pilnu atbildību apstiprinu, ka Zilā kalna virsotnē iezīmētie Enerģiju centri, balto smilšu apļi nekādā veidā neietekmē šeit esošo Zemes Spēka vietu enerģiju struktūru. Tātad, runa par kādiem enerģijas kropļojumiem un slikto ietekmi ir tikai kādu diskusijas dalībnieku personīgie izdomājumi – tie ir priekšstati atbilstoši viņu zināšanu līmenim.

Atbilstoši savām zināšanām vietējo enerģiju zīmējumu es būtu veidojis, manuprāt, precīzāku, bet mans viedoklis nav uzspiests zemes saimniekam.

Pasaulē daudzviet ir vēl saglabājušies akmens likumi, kur akmeņi izvietoti tā, lai veidotu 7 gredzenus ap centru, no kura parasti atiet vismaz 4 akmeņu rindas uz 4 debespusēm līdz pat nākošai Zemes Spēka vietai. Šīs „ļeylines” (angliskais termins) enerģiju stīgas iezīmējošos akmeņus viegli var atrast nomērot no tiem izejošo enerģiju – informatīvo virzienu. Pa šo enerģiju „stīgu” ejot, agri vai vēlu nonāksim pie Zemes Spēka vietas. Tādejādi pat apmaldīties mežainā apvidū nevar. Lielākās Zemes Spēka vietās izejošo staru skaits var būt lielāks un tas ir atkarīgs no to koordinācijas skaitļa, kas savukārt nosaka tīkla struktūru, tā līmeni. Vietējās Zemes Spēka vietās enerģiju stīgas var būt mazāk – 4, bet „tīkla” malās esošās ZSV var būt tikai 3 „stīgas”.

Zilā kalna enerģiju vēl nevar pilnībā attīstīt, jo ir pārrautas ZSV tīkla saites, cilvēki šeit vēl nezina kā pareizi uzvesties. Piemēram, Ziemeļamerikas labirintos apmeklētājiem ir jāiet uz centru pa iezīmētu akmeņu ceļu un tas periodiski iet „pa saulei” un „pret sauli”. Šāds enerģiju plūsmu izvietojums ir arī citās manis nomērītās ZSV, tāds tas ir arī simetriskos Saules simbolos „labības piktogrammās”. Pareiza tuvošanās centram ir  iešana pa sektoriem vai pa pilnu apli, bet cilvēka kustības virzienam ir jāsakrīt ar enerģiju plūsmas virzienu katrā gredzenā. Tieša ieeja līdz centram ir iespējama tikai pa azimutāliem virzieniem, bet attīstot ZSV enerģiju, arī tas var kļūt bīstami.

Būtisks ir jautājums – kas šo ZSV enerģiju attīstīs? Dažādu valstu zinātnieki sadarbībā ar Garu Pasaules zinātniekiem, no Zemes Informatīvām Sistēmām ir saņēmuši atbildes – nāks laiks , kad būs nepieciešams cilvēces attīstībai  šo Enerģiju atkal iedarbināt un nāks cilvēki, kas pratīs nolasīt smilšu graudiņā paslēpto enerģiju – informāciju. Manuprāt, šis  laiks ir jau pienācis...

Tā ir aprobežotība domāšanā, kad kādi cilvēki ceļ vai debesīs drūmo viduslaiku vai krustnešu, Inkvizīcijas asinspirts radītā zināšanu vakuuma aizpildīšanu ar kādu rituālu ārējām pazīmēm, atsaucoties vien uz kādiem atrautiem, kādu cilvēku interpretētiem faktiem.

Piemēram, katrs tagad domā, ka Jāņu ugunskuru atliek tikai iekurt 23. jūnija vakarā. Patiesais Saulstāves (Solstice – to svin  Pasaulē) Svētvakars ir visīsākās nakts vakarā, kas šogad ir 21. jūnijā. Tad parasti lietus nelīst, bet lietus 22.-23. jūnijā ir Dabas zīme, ka cilvēku lūgšana pēc labas ražas ir uzklausīta. Arī Jāņu ugunskuru ir jāiededz tieši ZSV centrā, kur parasti uzber nelielu smilšu piramīdu. Kad šeit attīstās ZSV enerģija, tad centrā nevar uzturēties. Seno tradīciju – šķērsot ātri ZSV centru parasti tagad saprot kā tautas tradīciju - lēkšanu pāri ugunskuram. Ja šis ugunskurs ir nepareizā vietā, tad tādai lēkšanai nebūs nekāda nozīme, jo Zemes enerģijas te nepiedalās.

Mēs esam pārbaudījuši kā var „iedarbināt” Zemes Spēka vietu enerģiju, kas faktiski nozīmē atjaunot patieso Svētvietu „dzīvīgumu” – spēja uztvert kaitīgās cilvēku radītās enerģijas (naids, dusmas, skaudība, mantkārība, izmisums, utt.) un tās transformēt  harmonijā (mīlestība, sapratne iecietība, izpalīdzība, utt.). Tā ir vispierastākā dziedāšana aplī – koris, ansamblis un visi dalībnieki, Saules vēja radīto meandra krusta iegriešana u.c.. Nomērot rezonanses enerģiju, kas izsakāms kā teritorijas haosa enerģiju pārvēršana harmoniskās, uzzinājām, ka visas mūsdienu talantīgo komponistu dziesmas ir ļoti efektīgas. Protams, efektīgas ir arī senās tautasdziesmas un dzeja, bet to augstākā efektivitāte teritorijas harmonizācijā nekur netika pierādīta. Tas pierāda Zemes un tās talantu attīstību, nevis „iekonservēšanu”.

Patiesībā jau komponistu talanta attīstībā arī ir Mātes – Zemes un Saprāta dalība. Zilā kalna rezonanses attīstīšanai svarīgi ir tuvējo ZSV centru atdzīvināšana, tos ieskandinot ar dziesmām. Tas patiesībā ir nopietns un svarīgs darbs visas Latvijas teritorijā, jo tikai tādejādi atjaunojot ZSV Sistēmu būs iespējams nākotnē saglabāt teritorijas veselumu. Der mums zināt, ka arī Dziesmu Svētku uzsācējs Juris Neikens savu pirmo sadziedāšanos Dikļos rīkoja precīzi ZSV centrā. Mūsdienu „kultūras kopēji” domā, ka to varot darīt jebkurā vietā, ja vien tur ir estrāde un dziedātāji.  Maz zināms piemērs. Vīru koru dziesmu svētkos Dikļos 2004.g. virsū virzījās melna lietus pamale un lietus jau pārtrauca mēģinājumu. Kāds koris aizbrauca uz Zilo kalnu un ar dziesmu „atmodināja” enerģiju. Prasījām vietējiem – kurp tagad novirzīt lietus mākoņus.  Atbilde bija, ka Valmierā jau 2 mēnešus lietus neesot bijis... Lūk, rezultāts – Valmieras roka festivālu visu nakti mērcēja lietus, bet tuvējos Dikļos Latvijas vīru koru dziesmu svētkos pēc attiecīgās dziedāšanas Zilā kalnā vairs ne pilīte nenokrita. Izklausās fantastiski, bet es kā zinātnieks vērīgi sekoju fenomeniem un Cēloņu – Seku likumam un nav man tiesību šīs sakarības slēpt.

 

2006. gada 14. janvāris

Andris Ansis Špats,

zemnieks, tehnisko zinātņu doktors

UZ AUGŠU