Omulīgais zintnieks Totis

 

Vidzemnieks TOTIS - rīkstnieks un zintnieks, Latvijas Spēka vietu apzinātājs, kas pēdējos gados kļuvis gandrīz vai par ekspertu daudzos svarīgos jautājumos, kur nepieciešama gaišredzība, gaišdzirdība un gaišjutība (apzīmējumi manā interpretācijā T.L.), kā arī prasme operatīvi palīdzēt fiziskās un garīgās veselības jomās. Viņš atzīst, ka mūsu valstī nevienā organizācijā netiekot sertificēti nedz rīkstnieki, nedz zintnieki (bet termins « zintnieks» sevī ietver ļoti plašu zināšanu un spēju kopumu, arī dziedniecību), lai gan sertifikātu daudzums nebūt neraksturo cilvēka visas īstās spējas.

 

- Jūs esat Jānis Neibergs, bet sevi dēvējat par Toti. Kāpēc šāds segvārds?

- Tā mani sauca kopš bērnības, tā sacīt, mājas kārtībā... Pat īsti nezinu, kāpēc. Pirms pāris gadiem kādā dziednieku saietā dzirdēju A.Špata skaidrojumu - leģendu (mani viņš nemaz nezināja un nepazina), ka Tots jeb Totis ir atlantietis, kas pēc Atlantīdas nozušanas jaunajai civilizācijai mācījis senās un slepenās zināšanas. Vēlāk viņu esot pat nosaukuši par izslavēto Hermesu, kas radījis arī mums pazīstamo hermētisma filozofiju. Kad pirmoreiz atklātībā parakstījos ar vārdu Totis, tad arī tā pa īstam sāku redzēt enerģētiskajā laukā notiekošo. Pats biju šokā, kad, atrodoties ceturtajā stāvā pie loga, redzēju uz ielas tādu kā tīklojumu. Vēlāk, kad satumsa, gāju laukā pārbaudīt, ko īsti esmu redzējis. Izrādās - ūdens āderes. Tagad vairs nebrīnos, ka varu redzēt uguns un ūdens āderes, avotus, pat apbedījumu starojumu. Par to pārliecinājušies daudzi, kuri prot un spēj noteikt līdzīgu starojumu. Jaunībā gan arī varēju noteikt ūdens āderes, bet tikai ar instrumentiem... Tajos laikos mani uzskatīja par mazliet dīvainu.

 

- Un kādu profesiju jūs izvēlējāties?

- Gribēju studēt vēsturi. Prieka pēc nodarbojos ar Ziemeļvidzemes novadpētniecību (dzimis, audzis un skolojies Virešu apkaimē), bet kļuvis par mežtehnikas speciālistu. Tehniku arī konstruēju, pielāgoju, racionalizēju, izmēģināju... Tagad tehniku diagnosticēju pat ar biolokācijas metodi. Un visnotaļ tehniskie cilvēki to pieņem - rezultāts vienmēr ir precīzs. Visu laiku esmu saistīts ar dabu. Tomēr no vēstures nekur neesmu aizgājis - tā ir cieši saaugusi ar manu būtību. Esmu apguvis biznesa menedžmentu, mārketingu, sastādījis veiksmīgus biznesa plānus daudziem, bet tas nav mans lauciņš»...

 

 - Vēl esat saistīts ar tehnisko pasauli?

- Formāli vairs nē. Esmu sapratis, ka šajā pasaulē man jārealizē cits uzdevums, kas saistīts ar dabas un cilvēku enerģētiku.

 

- Vai enerģētikas pasaulē esat ienācis caur teoriju, kursiem, skolotājiem?

- Nē. Vispirrns bija intuīcija un prakse, bet teorija - tikai kā apstiprinājums manas metodikas un izpētes rezultātu pareizībai.

 

- Kad apzināti apjautāt savas spējas?

- Pirms gadiem trim vai četriem. Pat uz ielas gribējās iet klāt atsevišķiem cilvēkiem un teikt, ka viņi guļ uz āderēm... Es redzu kaites ka tumšus plankumus, zinot, kāds tām ir iemesls. Nācās krietni strādāt ar sevi, lai nepārkāptu zintnieka morāli...

 

- Jūs cilvēkam pasakāt, kas viņam kaiš. Un ko iesakāt tālāk? Pats palīdzat?

- Palīdzu enerģētiski sakārtot gan cilvēku, gan viņa mājokli, gan attiecības ar apkārtējiem.

 

- Un kā ar fizisko veselību? Vai jums ir pa spēkam cilvēku arī izdziedināt?

- Mana ne pārāk ilgā prakse rāda, ka varu gan. Laikam jau Dievs devis man visu šo spēju kompleksu. Dažam varbūt pietiks ar manu gaišredzību un rīkstnieka ieteikumiem. Bet, ja cilvēks man uzticas, tad strādājam kopīgi tālāk.

 

- Jūs varot noteikt gan ūdens, gan uguns āderes, gan arī avotu vietas. Vai vienmēr jums jābrauc apsekot vieta, vai arī pietiek ar telpu un zemes plāniem?

- Protams, uz vietas var izdarīt daudz vairāk. Bet pietiek ari, ja cilvēks paņem līdzi precīzu (nokopētu) plānu. Tas ir ka fotogrāfija, kur viss redzams un jūtams. Vislielākā problēma ir daudzstāvu mājas - nedrīkst palīdzēt vienam, vienlaikus kaitējot citam. Kaut arī ir iespējams sakār­tot enerģētiku visai mājai, bet diez vai visi iedzīvotāji tam morāli gatavi... Neaizmirsīsim, ka atspiestā enerģija kaut kur nāks laukā pastiprināti. Ļoti jāuzmanās. Lielās platībās to noteikti nedrīkst darīt. Uzmanīgiem jābūt ar puķēm - tās noņem labi ja 40% starojuma. Es izmantoju it kā W burtu, kas izlocīts no kapara, un lieku to ar spico galu uz āderes pusi.

 

- Saka, katrs cilvēks varot lietot svārstu, ja atšifrē tā darbības principus...

- Ne gluži. Esmu atklājis (pēc labās rokas polaritātes), ka ir četru tipu cilvēki. Ja ir pozitīvā polaritāte, tad virs ūdens āderes biorāmīši griežas uz iekšu, uguns āderes - uz āru, bet uz ūdens avota vietas - vienkārši svārstās (visiem). Ja ir negatīvā polaritāte, tad visi mērījumi ir uz otru pusi. Trešais tips (rādījumi ir haotiski) ir enerģētiski piesārņotie cilvēki - pirms strādāšanas ar biolokācijas metodi vinus vajadzētu kādam dziedniekam attīrīt. Ceturtā tipa cilvēkiem - visu rāda uz vienu pusi. Vēl var runāt par piekto tipu, kuru rokās biorāmīši, svārsti, rīkstes nekustas, bet tas nav galīgais spriedums, jo nereti viņus ietekmē pašu aizspriedumi.

 

- Ar kādu metālu svārstiem jāstrādā?

- Visnepiemērotākais ir zelts - šis metāls vispār piemērots apmēram 2 no 10 cilvēkiem. Vispirms jāpārbauda. Mēs, Latvijas rīkstnieki, esam nolēmuši izstrādāt mērījumu etalonu, lai tā palīdzētu visiem interesentiem un arī dziedniekiem. Vēl. Projektējot un būvējot ēkas, nevajadzētu aizmirst, ka ādere joslas jāizlaiž pa logu vai durvīm - tas nedrīkst atdurties sienā, jo cilvēki jutīsies slikti, pat neguļot uz šī kaitīgā starojuma. Un noteikti jāatrod, kur ir avots, jo tā diametrāli mazais starojums ir vēl kaitīgāks par parasto āderi.

 

- Par uguns āderēm maz zināms...

- Tās ietekmē pozitīvi. Visas baznīcas celtas uz uguns āderēm - to līnija noteikti iet pāri altārim. Tāpēc arī tur jūt harmoni­zējošu spēku. Ja par telpu saka, ka tur ir laba aura, tas nozīmē, ka cauri iet uguns ādere. Tās it kā aicina iekšā, pievelk. Pie­mēram, bieži dodamies uz vienu un to pašu pili - mūs uz turieni kaut kas it kā velk, tur jūtamies labi un interesanti. Visās lielākajās pilīs uguns ādere iet caur ieejas durvīm... Guļamistabas iekārtoja telpās, kur ir uguns ādere. Arī Zilākalna Marta dzīvoja uz uguns āderes (tas pastiprināja dziednieciskās spējas, deva gaišredzību u.c.).

 

- Kādas cilvēkproblēmas vēl risināt?

- Rīkstniecība loti cieši saistīta ar veselību. Varu minēt vien atsevišķus piemērus (rezultātus apstiprinājuši medicīniskie izmeklējumi), kad izdevies apturēt vēža attīstību, gangrēnu sākuma stadijā, esmu palīdzējis likvidēt sacietējumus, sirds un asinsvadu, nervu sistēmas kaites, epilepsiju, astmu, enurēzi, izkaisīto sklerozi... Es neesmu Dievs, bet cenšos darīt visu, lai palīdzētu pat ļoti smagos gadījumos.

 

Terēza Laube

1/2005 Zintnieks

UZ AUGŠU