Mārtiņdiena

 

Mārtiņu svinēšanai pamatā ir Saules ritēšana un tās stāvoklis pie debesīm, tās ir vienas dienas svinības Mārtiņš ir kā Saules dilšanas teiksmu tēls un Mārtiņdienas cilvēkojums. Svinības iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Gregorija kalendārā tie iekrīt 5. novembrī. Mārtiņus svin vienlaicīgi ar Apkūlībām, kad pabeigta labības kulšana, un graudi sabērti klētīs, beigušies lauku aršanas darbi. un sagatavošanās ziemai. Pēc Mārtiņiem arī lopus vairs nelaiž ganībās. Vēl tas ir arī lopu kaušanas laiks - Mārtiņu mielastam kauj gaili kā ziedojumu Mārtiņam. Mielastā- apvienotās Mārtiņu- Apkūlību svinībās galds ir bagāts - galvenie ēdieni ir arī cūkas gala, pīrāgi, baltmaize, medus un alus.

 

Mārtiņam gaili kāvu,sarkanām kājiņām,

Lai guntiņas nevajaga kumeliņu barojot.

Ko, ļautiņi, jūs dariet, alus kannas rociņā?

Mēs dzeram cūku bēres, rudzu, miežu apkūlības.

 

Pie pilna galda netrūkst arī dziesmu un deju - īpaša ir saimnieces deja kam ir rituāla nozīme; nodrošināt sētai svētību un labu izdošanos ar lopiem un ražu.

Ar īpašu pateicību pieminēta rija, kurā notiek labības kulšana, kā ari pērkons kurš visu vasaru nesis lietu, vairodams auglību un labu ražu.

Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz Meteņiem. Pa sētām baros staigā un braukā pārģērbušies cilvēki - budēļi, ķekatas, čigāni (Mārtiņos tos arī sauc par Mārtiņbērniem). Budēļi simbolizē veļus, jo arī veļi ar savu ierašanos sētā veicina auglību un nes svētību. Budēļi jeb maskas attēlo pārdabīgas būtnes, dzīvniekus, priekšmetus - garā sieva, kaza, dzērve, vilks lācis, labības statiņš un citi.

 

Labvakar, namamāte, vai gaidīji budēlīšus?

Ja gaidīji budēlīšus, atver durvis līdz galam.

 

Mārtiņu svinībām beidzoties, Mārtiņu pavada:

 

Ej, Mārtiņ, nu uz Rīgu, nu mēs tevi pavadām;

Nāc atkal citu gadu, tad mēs tevi gaidīsim.