Divi eņģeļi -
ceļinieki palūdza naktsmājas kādā bagātā ģimenē.
Ģimene nebija viesmīlīga un negribēja ceļiniekus
izguldināt viesistabā - tiem tika atvēlēta guļvieta
aukstā pagrabā. Iekārtojoties uz guļu, vecākais
eņģelis ieraudzīja sienā caurumu un aizmūrēja to.
Kad jaunākais eņģelis to ieraudzīja, viņš pavaicāja
- kāpēc? Vecākais atbildēja: - Lietas nav tādas, kā
izskatās.
Nākamajā nakti eņģeli
ieradās pārnakšņot loti nabadzīgā, taču loti
viesmīlīgā ģimenē. Nabadzīgie ļaudis padalījās ar
eņģeļiem ar savu pieticīgo ēdienu un atvēlēja
gulēšanai savu gultu, lai ceļinieki varētu labi
izgulēties. No rīta pamozdamies eņģeli atrada vīru
un sievu raudam. Viņiem naktī bija nomirusi vienīgā
govs. Jaunākais eņģelis atkal prasīja atkal prasīja
vecākajam - kā kaut kas tāds varēja notikt? Pirmajam
vīram bija viss un Tu viņam palīdzēji. Otrai ģimenei
nebija gandrīz nekā, bet viņi bija gatavi dalīties
ar to mazumu, kas tiem bija, bet Tu ļāvi, lai viņiem
nomirst vienīgā govs. Kāpēc? - Lietas nav tādas, kā
izskatās - atbildēja vecākais eņģelis - kad mēs
bijām pagrabā, es sapratu, ka aiz caurumu sienā ir
apslēpts zelts, bet saimnieks par to vēl neko
nezināja. Viņš bija rupjš un negribēja darīt labu.
Es salaboju sienu, lai viņš neatrastu šo apslēpto
mantu. Kad nākošajā naktī mēs nakšņojām nabadzīgajā
ģimenē, ieradās nāves eņģelis, lai paņemtu saimnieka
sievu. Es tam sievas vietā atdevu govi.
Lietas nav tādas, kā
izskatās. Mēs nekad nezinām visu. Un pat ja tici,
Tev jārod sevī uzticība, ka viss kas notiek, notiek
Tev par labu. Bet to var apjaust tikai ar laiku.
Vakardiena ir vēsture,
rītdiena - noslēpums. Bet
šodiena ... dzīve ir brīnums un katra
mirkļa burvība nav atkārtojama.
Zintnieks Totis
