Lieldienas

 

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. Tās iezīmē pavasara ekliptikas punktu, kad Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienādā garumā. Turpmākā Zemes tecējumā ap sauli diena paliek garāka un nakts īsāka. Lieldienas svinētas 3 dienas (garā gadā 4 dienas) un šo svinību personificējums ir liela sieva vai trīs un četras māsas, un Gregorija kalendārā tas ir (22.) 23., 24., 25. martā.

 

Klausījos, brīnījos, kas aiz kalna gavilēja;

Lieldieniņas braukšus brauca, asnus veda vezumā.

 

Tuvojas pavasaris, sniegs nokūst, parādās pirmie asni un zaļa zāle un ļaudis prieku par Lieldienu tuvošanos izrāda ar rotāšanu un gavilēšanu - (īpašs dziedāšanas veids, kas izpauž sasaukšanos, sazināšanos, ūjināšanu un notiek tikai ārā). Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērba gatavošana, lai varētu greznoties (sevišķi pieminētas villaines un sagšas), ēdienu gatavošana - mielastā netrūkst alus, bet goda vieta ir olām un plācenim, kas abi simbolizē sauli un saules atmodu, attēlo saules gaitu debesīs, tās ir auglības un spēka simbols. Viduslaikos iecienīta ir olu krāsošana. Svarīgs priekšdarbs ir šūpoļu kāršana - cērt ozola vai oša kārtis, izvēlas šūpoļu vietu, par labāko uzskatot augsta kalna galu, kur tas iekar starp diviem kokiem.

Lieldienu izdarības sākas ar rīta ausmu, kad pats Dievs, saulei lecot, apstaigā laukus, ceļas laudis un steidzas mazgāties tekošā ūdenī, jo Lieldienu rītā ūdenim piemīt sevišķs dziedniecisks spēks. Tos, kuri vēl guļ, per ar pūpolu zariem, tas veicina modrību un veselību (kaut gan vēlākos laikos šīs izdarības pārceltas uz svētdienu pirms Lieldienām - Pūpolu svētdienu). Viena no senākajām darbībām ir putnu dzīšana, kas nozīmē aizdzīt no mājām visas raizes, ļaunumu un slimības. Putnu dzīšana notiek ar lielu troksni: sit klabatas, klaigā un šauj, trokšņo un dzied. Kad putnu dzinēji atgriežas sētā, viņus sagaida saimniece un aicina azaidā. Pati galvenā izdarība ir šūpošanās, kas nozīmē auglības veicināšanu un to, ka vasarā nekodīs odi. Pie šūpolēm sanāk daudz ļaužu: puiši, meitas, vecāki cilvēki, bērni. Meitām un saimniecei līdzi ir olas un plāceņi, ko dod par šūpoļu kāršanu un šūpošanu.

 

Ko es došu šautējam, ko šūpoļu kārējam?

Olu došu šautējam, olas čaulu kārējam.

 

Šūpošanās izdarībā iesaista visus sanākušos, jo reizē ar šūpošanos notiek arī apdziedāšana un sišanās ar olām, lai mājās nāktu svētība. Šis ir arī laiks, kad jauni ļaudis var arī viens otru nolūkot, iepazīties un sadraudzēties.

Kad beidzas Lieldienu svinēšana, šūpošanās, olu un plāceņu ēšana, ripu sišana, lieldienas izvada pār kalnu ar dziesmām, soloties tas atkal sagaidīt citu gadu.

 

Gaiši nāca, drīz pagāja tā bagāta liela diena,

Trīs dieniņas trīs naksniņas iet pār kalnu dziedādama.

Ej ar Dievu, Lieladiena, mēs tev skaisti vadīsim;

Nāc atkal citu gadu, mēs tev skaisti saņemsim.